A -B - C - D - E - F - G - I - L - M - O - P - Q - R - S - T - V

A

Balss izmitināšana: tieksme padarīt verbālo izteiksmi arvien līdzīgāku sarunu partnera vokālajām īpašībām (Marini et al., BVL 4-12, 2015: 37).

Nepastāvīga afāzija: [afāzija] afāzija, kurai raksturīga slikta producēšana, īsi teikumi, sarežģīta artikulācija, traucēta prosodija; var būt agrammatisms. Kritēriji, lai atšķirtu tekošu un necaurlaidīgu afāziju, ir: verbālās apraksijas klātbūtne, teikuma garums, runas daudzums, agrammatisma vai slenga un prosodijas klātbūtne. Parasti verbālās apraksijas klātbūtne un teikuma garums tiek ņemts vērā galvenokārt: ja nav teikumu, kas sastāv no vismaz sešiem vārdiem (vismaz viens teikums no desmit), tā parasti ir tekoša afāzija (Basso, afāzijas pārzināšana un atkārtota izglītošana, 2009: 64).

Afēmija: [afāzija] Pirmais termiņš tam, kas vēlāk tiks saukts afāzija, ko izveidojis Pols Broka, lai definētu tos, kuri nespēja izteikties mutiski, neskatoties uz labu izpratni.

Affricazione: [valoda] Sistēmas process: frikatīvas skaņas aizstāšana ar piesātinātu. Piemērs: “cagia” vārdam “home” (sal. mūsu raksts par fonētiku un fonoloģiju)

Dispersijas analīze (ANOVA): [statistika, pētījumu metodoloģija] statistikas paņēmiens, kas ļauj salīdzināt dažādas grupas vienā nulles hipotēzes falsifikācijas procedūrā, salīdzinot mainīgumu starp grupām un nejaušu mainīgumu (sk. arī Bolcāni un Kanestrari, Statistiskā testa loģika, 1995).

Anteriorizzazione: [valoda] Sistēmas process: aizmugures skaņas aizstāšana ar priekšējo. Piemērs: "tasa" vārdam "home" (sal. mūsu raksts par fonētiku un fonoloģiju).

aposiopesis: [valodniecība] Teksta pēkšņs pārtraukums, kas neturpināsies tālāk. Tā ir retoriska figūra, kuras mērķis ir ļaut lasītājam vai klausītājam uzminēt pārējo teikumu. Tomēr afāzijas gadījumā tas bieži vien ir piespiedu efekts, ja nevar turpināties, jo ir grūtības sakārtot teikumu vai ir grūti iegūt terminu.

Mācības bez kļūdām: [neiropsiholoģija, atmiņa] iegaumēšanas tehnika, kas sākotnēji tika izstrādāta smagi amnēziskiem pacientiem, kas sastāv no vadītas un atvieglotas informācijas apgūšanas, lai netieši novērstu kļūdu un tās iegaumēšanu (sk. arī Kļūdīga mācīšanās izziņas rehabilitācijā: kritisks pārskats, 2012; Mazzucchi, neiropsiholoģiskā rehabilitācija, 2012).

apraxia: [neiropsiholoģija] apgūto kustību realizācijas traucējumi, gan objektu izmantošanas žesti, gan simboliski žesti. Tas nav sekas motora sistēmas, intelektuālā deficīta, uzmanības deficīta vai objektu atpazīšanas deficīta izmaiņām (sk. Arī Doron, Parot un Del Miglio, Jaunā psiholoģijas vārdnīca, 2001).

Ideālā apraksija: [neiropsiholoģijas] apraksija par objekta izmantošanu (sk. arī Doron, Parot un Del Miglio, Jaunā psiholoģijas vārdnīca, 2001).

Ideomotorā apraksija: [neiropsiholoģija] apraksija, kas attiecas uz unikālu žestu izmaiņām, gan bezjēdzīgiem (uz imitācijas), gan simboliskiem (sk. arī Doron, Parot un Del Miglio, Jaunā psiholoģijas vārdnīca, 2001)

Konstruktīvā apraksija: [neiropsiholoģija] apraksijas tips, kas attiecas uz ģeometriskas figūras realizāciju (sk. arī Doron, Parot un Del Miglio, Jaunā psiholoģijas vārdnīca, 2001).

Apģērba apraksija: [neiropsiholoģijas] apraksija par spēju ģērbties (sk. arī Doron, Parot un Del Miglio, Jaunā psiholoģijas vārdnīca, 2001).

Skatiena apraksija: [neiropsiholoģija] apraksija, kas saistīta ar acu kustību izmaiņām (sk. arī Doron, Parot un Del Miglio, Jaunā psiholoģijas vārdnīca, 2001).

Marta apraksija: [neiropsiholoģija] apraksijas tips, kas izraisa nespēju veikt pasākumus (sk. arī Doron, Parot un Del Miglio, Jaunā psiholoģijas vārdnīca, 2001).

Optiskā ataksija: [neiropsiholoģija] redzes koordinācijas deficīts, kas saistīts ar kļūdu sasniegšanu ar ekstremitāti pret redzēto objektu. To parasti izraisa smadzeņu ievainojumi muguras redzes ceļam. Tas nav atkarīgs no nespēja atpazīt sasniedzamo un satveramo objektu, tomēr mijiedarbība ar to ir sarežģīta (sk. Arī Ladàvas un Berti, Neiropsiholoģijas rokasgrāmata, 2014).

ticamība (vai ticamība): mērinstrumenta (testa) [psihometrijas] īpašība, kas norāda punktu stabilitātes pakāpi, atkārtojot mērījumus. Citiem vārdiem sakot, tas mums norāda, cik drošs ir tests (sk. Arī Weltkovitz, Cohen un Ewen, Uzvedības zinātņu statistika, 2009. gads).

Izvēles uzmanība: [neiropsiholoģija, uzmanība] uzmanības komponents, kas saistīts ar spēju piešķirt uzmanības resursus attiecīgajiem stimuliem, samazinot tādu stimulu traucējumus, kuri ir klāt, bet nav saistīti ar veicamo darbību. Selektīvās uzmanības centrā ietilpst koncentrēta uzmanība, dalīta uzmanība un mainīga uzmanība (Vallar et al., Neiropsiholoģiskā rehabilitācija, 2012).

B

Kompakts divvalodība (vai daudzvalodība): [valoda], kad divas valodas ir iemācījušās vienlaicīgi (sk Marini Valodas traucējumi2014.: 68)

Koordinēts divvalodība (vai daudzvalodība): [valoda], kad pirms pubertātes ir iemācījušās divas vai vairākas valodas, bet ne ģimenes lokā (piemēram, pārvietošanās) (sk Marini Valodas traucējumi2014.: 68)

Subordinētais divvalodība (vai daudzvalodība): [valoda], ja tiek izmantota viena vai vairākas valodas, izmantojot pirmo valodu kā starpnieku (sk Marini Valodas traucējumi2014.: 68)

Agrīnā secīgā divvalodība: [valoda], kad bērns ir bijis pakļauts otrajai valodai pēc pirmās, bet jebkurā gadījumā pirms astoņu gadu vecuma (sk Marini Valodas traucējumi2014.: 68)

Vēla secīga divvalodība: [valoda], kad bērns ir bijis pakļauts otrajai valodai pēc pirmās, bet pēc astoņu gadu vecuma (sk Marini Valodas traucējumi2014.: 68)

Vienlaicīga divvalodība: [valoda], kad bērns kopš pirmajām dzīves dienām ir bijis pakļauts divām valodām (sk Marini Valodas traucējumi2014.: 68)

C

Pārvadātāja teikums (vai atbalsta frāze): bieži lietota frāze, ko var izmantot, lai izsauktu noteiktus vārdus (piemēram: "Lūdzu, dodiet man ...").

liekvārdība: [valodniecība] “vārdu pagrieziena” izmantošana, lai atsauktos uz vārdu, kuru nevar atgūt (ļoti bieži afāzijās). Piemērs: “tas, kurš sagriež maizi”, lai teiktu “nazis”.

Pareizrakstības kompetence: [mācīšanās] spēja ievērot mūsu pašreizējā valodā esošos noteikumus un konvencijas, kas ir starpnieks klausītās vai domājamās valodas pārveidē valodā, kas izteikta ar grafēmām (Tressoldi un Cornoldi, 2000, Akumulators rakstīšanas un pareizrakstības prasmju novērtēšanai obligātajā skolā)

Augmentatīvā un alternatīvā komunikācija (CAA): jebkura saziņa, kas aizstāj vai palielina verbālo valodu; ir klīniskās prakses joma, kuras mērķis ir kompensēt pārejošu vai pastāvīgu invaliditāti cilvēkiem ar sarežģītām komunikācijas vajadzībām (ASHA, 2005, citēts Konstantīns, Grāmatu un stāstu veidošana ar CAA, 2011: 54)

Conduites d'apheche: [afāzija] mēģinājums tuvināties vārdam, izmantojot viltus sākumus vai fonoloģiskas parafāzijas. Piemērs: "la pa ... pasca, pasma, pastia ...", lai pateiktu "pasta" (skatīt, piemēram, Marini, Neirolingvistikas rokasgrāmata, 2018: 143 e Mazzucchi, Neiropsiholoģiskā rehabilitācija, 2012. gads)

pļāpāšana: [neiropsiholoģija] atmiņas traucējumu kontekstā ir "pozitīvs" simptoms, kas tiek konfigurēts kā piespiedu paziņojumu vai darbību sagatavošana, kas neatbilst subjekta fona vai pagātnes, tagadnes vai nākotnes situācijai (No bārdas, G. (1993b). Dažādi konfabulācijas modeļi. Smadzeņu garoza, 29, 567-581) - paldies Ilaria Zannoni

korelācija: [statistika, pētījumu metodoloģija] asociācija starp diviem mainīgajiem, lai viena variācija atbilstu otra variācijai. Jo vairāk ir saistīti divi mainīgie lielumi, jo spēcīgāka būs korelācija. Korelācija svārstās starp punktiem 1 (pieaugot vienam mainīgajam, nemainīgi pieaugot augstam) un -1 (palielinoties vienam mainīgajam, pastāvīgs kritums otram; ar punktu skaitu 0, tā vietā ir pilnīga korelācijas neesamība starp abiem mainīgajiem.
Lai arī korelācijas klātbūtne ir stipra, tā neliecina par cēloņsakarību starp abiem mainīgajiem (sk. Arī Velkoviči, Koens un Īvens, Uzvedības zinātņu statistika, 2009).

Kadru secība: [afāzija] minimāls, fonēmisks un / vai gramatisks ieteikums, ja pacients nespēj patstāvīgi atgūt mērķa vārdu (sk., piemēram, Conroy et al., Spontānas nosaukšanas fonēmisko norāžu izmantošana, lai paredzētu priekšmetu reakciju uz afāzijas anomijas terapiju, 2012)

D

deafferentation: [neiroanatomija] mērķa struktūras neironu ierašanās nomākums. Tas notiek ar neironu bojājumiem, kas atrodas mērķa struktūru sasniedzošo aksonu sākumā, vai ar pašu aksonu bojājumiem (sk. Arī Doron, Parot un Del Miglio, Jaunā psiholoģijas vārdnīca, 2001).

Garīgais vājums: [neiropsiholoģija] viegla garīga deficīta forma (sk. arī intelektuālo deficītu vai garīgo atpalicību), kurai raksturīga ievērojami zemāka intelektuālā efektivitāte (IQ no 70 līdz 50), sociālās adaptācijas grūtības un deficīta parādīšanās attīstības periodā

deafferentation: [neiroanatomija] mērķa struktūras neironu ierašanās nomākums. Tas notiek ar neironu bojājumiem, kas atrodas mērķa struktūru sasniedzošo aksonu sākumā, vai ar pašu aksonu bojājumiem (sk. Arī Doron, Parot un Del Miglio, Jaunā psiholoģijas vārdnīca, 2001).

Neironu deģenerācija: [neirozinātne] progresējošs neirona vai neironu grupas īpašās struktūras un funkcijas zaudējums, kas var izraisīt to pazušanu (sk. arī Doron, Parot un Del Miglio, Jaunā psiholoģijas vārdnīca, 2001).

muffling: [valoda] Sistēmas process: skaņas aizstāšana ar atbilstošo nedzirdīgo. Piemērs: “panana” nozīmē “banana” (sal. mūsu raksts par fonētiku un fonoloģiju)

Standarta novirze (vidējā kvadrātiskā novirze): [statistika] datu kopas mainīguma novērtējums, kas iegūts no dispersijas kvadrātsaknes. Tas norāda, cik daudz dati ir izkliedēti ap vidējo (t.i., cik daudz tie vidēji novirzās no tā), bet atšķirībā no dispersijas šis parametrs ir izteikts tajā pašā mērvienībā kā vidējais (sk. Arī Velkoviči, Koens un Īvens, Uzvedības zinātņu statistika, 2009).

disgrāfija: [mācīšanās] rakstīšana ar grūtībām, bez tā, ka to var saistīt ar neiroloģiskiem traucējumiem vai intelektuālām robežām (Ajuriaguerra et al., L'écriture de l'enfant. 1 °. Ecriture et ses sunkés evolūcija, 1979, cit.) iekšā Di Brina et al., BHK, 2010)

Dyspraxia: [neiropsiholoģijas] traucējumi, kas ietekmē apgūto motorisko uzvedību, it īpaši to, kas novērota imitācijas brīdī. Tas nav atkarīgs no motora sistēmas deficīta, intelektuālā vai uzmanības deficīta. Tas atšķiras no apraksijas, jo termins dispraksija attiecas uz traucējumiem, kas novēroti attīstības laikā (sk. Arī Doron, Parot un Del Miglio, Jaunā psiholoģijas vārdnīca, 2001).

Verbālā dispraksija: [valoda] Centrāli traucējumi artikulācijas kustību programmēšanā un realizācijā, kas nepieciešami skaņu, zilbju un vārdu radīšanai un to secīgai organizēšanai (Chilosis and Cerri, Verbal dyspraxia, 2009 VD. arī Sabbadini, Dispraxia attīstības vecumā: novērtēšanas un iejaukšanās kritēriji, 2005. gads)

Attīstības sekundārās verbālās valodas traucējumi: [valoda] jebkura valodas nepietiekamība, kas rodas attīstības periodā ar relatīvi lielākiem vai mazāk izteiktiem pašas valodas traucējumiem, subjektiem, kuriem ir viena vai vairākas šādas struktūras: kognitīvā atpalicība, ģeneralizēti (caurstrāvojoši) attīstības traucējumi, nopietni traucējumi dzirdes funkcijas traucējumi, būtisks sociāli kulturālais diskomforts (Gilardone, Casetta, Luciani, Bērns ar runas traucējumiem. Logopēdijas novērtēšana un ārstēšana, Kortina, Turīna 2008).

Puslodes dominance: [neiropsiholoģija] vienas puslodes pārsvars pār otru kognitīvās vai motoriskās funkcijas kontrolē; tāpēc tas ir puslodes lateralizācijas pamats. Piemēri ir valoda, parasti ar kreisās puslodes dominanti, un vizuāli telpiskie procesi ar labās puslodes dominanti (sk. Arī Habibs, puslodes dominance, 2009, EMC - Neurology, 9, 1-13)

E

ecolalia: klausīto vārdu vai frāžu atkārtošana [valodā], obligāti tos nesaprotot. Bērniem tas rodas fizioloģiski, īpaši 2-3 gadu vecumā (Marini et al., BVL 4-12, 2015: 37) un patoloģiski pieaugušajiem, piemēram, Parkinsona slimniekiem.

Gaidīšanas efekts: [pētījuma metodoloģija] pētījuma rezultātu mainīšana, ņemot vērā cerības uz pētnieka vai pašu eksperimentālo subjektu barotajiem rezultātiem. Pirmo reizi to aprakstīja psihologs Roberts Rozentāls, par kuru dažos gadījumos viņu sauc Rozentāla efekts (vai pat Pygmalion efekts o sevi piepildošs pareģojums). Tas ir ļoti svarīgs aspekts, kas jāņem vērā pētījumos, kuros noteicošais faktors ir ietekme uz cilvēku, un šī iemesla dēļ šī ietekme bieži tiek apšaubīta kā kritisks elements pētījumos par ārstēšanas veidiem, kuros neizmanto aktīvu kontroles grupu (ti, terapijā vai alternatīvā eksperimentālajai) vai arī neizmanto nevienu kontroles grupu.

Režīma efekts: [mācīšanās] redzēt Multimediju mācīšanās kognitīvā teorija

Pygmalion efekts: vedi Gaidīšanas efekts

Placebo efekts: [psiholoģija, medicīna] uzlabojums, ko piešķir terapija bez specifiskiem efektiem un kas ir saistīta ar uzticēšanos pašai terapijai. Šis efekts, līdzīgi kāGaidīšanas efekts, bieži ir šķērslis ārstniecības ietekmes pētījumos, un to kontrolē, izmantojot subjektu grupas, ko sauc par viņu pašu kontroles grupas, kurai neveic nekādu ārstēšanu vai tiek veikta viltota

Atlaišanas efekts: [mācīšanās] redzēt Multimodālās mācīšanās kognitīvā teorija

Rozentāla efekts: vedi Gaidīšanas efekts

hemianopia: [neiropsiholoģija] redzes zudums pusē redzes lauka (vai viena kvadranta gadījumā) quadrantanopia) pēc optiskās hiasmas, redzes trakta, optiskā starojuma vai redzes garozas bojājumiem (sk. arī Ladàvas un Berti, Neiropsiholoģijas rokasgrāmata, 2014)

Telpiskā emineglige (skat Nevērība)

paziņojums: [valodu] atkarībā no izmantotā kritērija var definēt kā "skaņas emisiju starp divām uztveramām pauzēm (pilnīgu vai tukšu), kas ilgst vismaz divas sekundes" (akustiskais kritērijs), "viendabīgu konceptuālu bloku vai vienkāršu vai sarežģītu ierosinājumu" ( semantiskais kritērijs), "galvenais teikums, kam seko labi izveidotu sekundāro virkne" (gramatiskais kritērijs). (Marini et al., BVL 4-12, 2015: 69)

I tipa kļūda: [psihometrija] noraida nulles hipotēzi, ja tā ir taisnība.
Piemērs: pētnieks spriež, ka jaunā valodas apstrāde fonoloģiskos aspektus uzlabo labāk nekā rutīnas ārstēšana; pēc hipotēzes pārbaudīšanas tas atsakās no H0 (t.i., ka abi ārstēšanas veidi ir līdzvērtīgi) un pieņem H1 (t.i., ka jaunā terapija ir labāka), bet patiesībā abas ārstēšanas metodes dod vienādus rezultātus, un atrastās atšķirības ir saistītas ar metodoloģiskas kļūdas vai nejaušības dēļ (sk. arī Weltkovitz, Cohen un Ewen, Uzvedības zinātņu statistika, 2009. gads).

II tipa kļūda: [psihometrija] pieņem nulles hipotēzi, ja tā ir nepatiesa.
Piemērs: pētnieks spriež, ka jaunā valodas apstrāde fonoloģiskos aspektus uzlabo labāk nekā rutīnas ārstēšana; pēc hipotēzes pārbaudes tas pieņem H0 (t.i., ka abi ārstēšanas veidi ir līdzvērtīgi) un noraida H1 (t.i., ka jaunā terapija ir labāka), bet patiesībā abas ārstēšanas metodes dod atšķirīgus rezultātus. Rezultātu trūkums šajā gadījumā, no otras puses, būs atkarīgs no metodoloģiskām kļūdām, nedaudz atšķirīgiem rādītājiem gadījuma ietekmes dēļ vai statistiskās pārbaudes mazās jaudas dēļ (sk. Arī Weltkovitz, Cohen un Ewen, Uzvedības zinātņu statistika, 2009. gads).

F

Aritmētiskie fakti: [matemātika] Tie ir aritmētisko procedūru rezultāti, kas nav jāaprēķina, bet jau ir saglabāti atmiņā. Piemēram, reizināšanas tabulas un vienkāršas summas un atņemumi. (Poli, Molin, Lucangeli un Cornoldi, Memocalcolo, 2006: 8)

Pildvielas: [afāzija] pilnas pauzes, ko veido skaņas, fonēmas, zilbes vai vārdu fragmenti. Tie tiek atrasti galvenokārt viltus starta gadījumos. "Vai nu šodien ir skaista diena" (sk., Piemēram Marini, Neirolingvistikas rokasgrāmata, 2018: 143)

fonoloģija: [valodniecība] Disciplīna, kas pēta runātāja fonoloģiskās kompetences par dzimto valodu, tas ir, sistēmu, kas attīstās cilvēka dzīves pirmajos gados un kurā tiek noteikta atšķirība starp skaņām, kas atšķir nozīmes, un skaņām, kas neatšķir tos (Nespora, fonoloģija, 1993: 17)

Krāsu frāze: [valoda] Metode, kas katram teikuma elementam (rakstam, priekšmetam, darbības vārdam ...) saista atšķirīgu krāsu. To var izmantot gan rakstiskiem teikumiem, gan tiem, kas veidoti ar piktogrammām (sk., Piemēram, AA VV, De Filippis logopēdijas protokols, 2006. gads).

Frikazione: [valoda] Sistēmas process: oklūzijas vai stiprinātas skaņas aizstāšana ar frikatīvu. Piemērs: "fasso" par "fakts" (sal. mūsu raksts par fonētiku un fonoloģiju)

Functors: [valodniecība] vd. Klašu vārdi

Izpildvaras funkcijas: [neiropsiholoģija] kognitīvo funkciju komplekss uzvedības plānošanai un brīvprātīgai kontrolei, kas ir būtisks neautomātiskās darbībās, kurām nepieciešama svarīga uzmanības uzraudzība (skatīt arī mūsu raksts par izpildvaras funkcijām; Grossi un Trojano, Frontālās daivas neiropsiholoģija, 2013).

G

Planēšana: [valoda] Sistēmas process: līdzskaņa aizstāšana ar puskonsontu. Piemērs: "foia" attiecībā uz "lapu" (sal. mūsu raksts par fonētiku un fonoloģiju)

Batonisks žests: žestu veids, kurā rokas pārvietojas no augšas uz leju, lai atzīmētu vārda zilbes vai teikuma vārdus (par žestu lomu sk. Logopēdijas pamati attīstības vecumā, p. 234)

Smaga iegūta smadzeņu trauma: [neiroloģija]: Ar "smagu iegūto smadzeņu traumu" (GCA) mēs domājam smadzeņu bojājumus kranioencefaliskas traumas vai citu iemeslu dēļ (smadzeņu anoksija, asiņošana utt.), piemēram, lai noteiktu komas stāvokli (GCS = / < 8 ilgāk par 24 stundām) un sensomotoriem, kognitīviem vai uzvedības traucējumiem, kas izraisa smagu invaliditāti (sal. Konsensa konference: Laba klīniskā prakse slimnieku rehabilitācijā cilvēkiem ar smagām smadzenēm).

Kontroles grupa: [pētījumu metodoloģija] pētījumos, kuros tiek pētīta neatkarīga mainīgā ietekme uz subjektu grupām, piemēram, ārstēšanu, paraugs parasti tiek sadalīts vismaz divās apakšgrupās: eksperimentālā grupā, kas saņem pētāmo ārstēšanu (mainīgs neatkarīga), un kontroles grupa, kas tā vietā nesaņem nekādu ārstēšanu vai saņem alternatīvu terapiju (tāpēc nav pakļauta neatkarīgā mainīgā ietekmei). Kontroles grupa ir tā, ar kuru ārstēšanas iedarbība tiek salīdzināta ar eksperimentālo grupu, lai mazinātu iespējamās novirzes ietekmi (sk. Arī Ercolani, Areni un Mannetti, Pētījumi psiholoģijā, 1990).

I

Kognitīvi-motora traucējumi: [neiropsiholoģija, multiplā skleroze] parādība, kas tiek novērota, vienlaikus veicot motora uzdevumu (piemēram, ejot) un kognitīvu uzdevumu (piemēram, sakot visus vārdus, kas sākas ar noteiktu burtu); šādos apstākļos ir iespējams novērot motora, izziņas vai abu veiktspējas samazināšanos. Kognitīvi motora traucējumi tiek īpaši pētīti multiplās sklerozes kontekstā, jo tie rodas biežāk un izteiktāk nekā veseliem iedzīvotājiem (sk. Ruggieri et al., 2018, Kognitīvās-posturālās iejaukšanās multiplās sklerozes gadījumā bojājumu simptomu karte).

Pārrobežu integrācija: [neiropsiholoģijas] parādība, kas sastāv no informācijas apvienošanas no dažādiem maņu kanāliem vienā uztverē. Precīzāk, tā ir uztvere, kas ietver mijiedarbību starp divām vai vairākām atšķirīgām maņu metodēm (https://en.wikipedia.org/wiki/Crossmodal).

Pārliecības intervāls: [psihometrija] ir vērtību diapazons starp divām robežām (apakšējo un augšējo), kurās tiek atrasts noteikts parametrs (ar pārliecību).
Piemērs: ja pēc tam, kad esmu ievadījis WAIS-IV, IQ ir 102 ar 95% ticamības intervālu no 97 līdz 107, tas nozīmē, ka ar 95% varbūtību pārbaudītās personas "patiesais" IQ ir vērtība starp 97 un (Sk. Arī Weltkovitz, Cohen un Ewen, Uzvedības zinātņu statistika, 2009. gads).

Alternatīva hipotēze: [psihometrija] arī norādīts ar H1. pētniecības jomā tā ir pētnieka formulēta hipotēze, kuru paredzēts pārbaudīt.
Ja, piemēram, pētnieks ir pārliecināts, ka alternatīva ārstēšana dod atšķirīgus rezultātus nekā ierasta ārstēšana, H1 parādīs šīs atšķirības esamību starp abām dažādajām metodēm.
Tas tiek definēts arī kā tāds, saskaņā ar kuru nulles hipotēze ir nepatiesa, norādot arī vērtības attiecīgajai interesējošajai vērtībai (sk. Arī Weltkovitz, Cohen un Ewen, Uzvedības zinātņu statistika, 2009. gads).

Nulle hipotēze: [psihometrija], kas norādīta arī ar H0, pētniecības jomā tā atsaucas uz hipotēzi, kas tiek uzskatīta par patiesu, ja nav pretēju pierādījumu, kas to varētu atspēkot.
Ja, piemēram, ir paredzēts parādīt, ka viena ārstēšana ir efektīvāka nekā cita, H0 parādīs hipotēzi, ka starp abām ārstēšanas metodēm nav atšķirības.
To definē arī kā vienu, kurā tiek skaidri izteikta parametra vērtība populācijā vai paredzamā atšķirība (kas parasti atbilst nullei) starp divu populāciju parametriem (sk. Arī Weltkovitz, Cohen un Ewen, Uzvedības zinātņu statistika, 2009. gads).

L

Vidējais paziņojuma garums (LME): [valoda] 1973. gadā ieviesa Brauna, teikuma vidējā garuma jēdziens norāda uz runātāja saražoto vārdu vai morfēmu vidējo vērtību - parasti - no 100 teikumiem (sk. paziņojumu). Tas ir viens no valodu kompetences rādītājiem ražošanā (sk. Braunu, Pirmā valoda, 1973. gads).

M

Kartēšanas teorija: [afāzija] Hipotēze, saskaņā ar kuru agrammatiskiem pacientiem, saglabājot labu sintaktisko kompetenci, ir grūti piedēvēt teikuma sastāvdaļu tematiskās lomas darbības vārda argumentētai struktūrai (sal. Boscarato un Modena in Flosi, Charlemagne un Rossetto, Lrehabilitācija personai ar afāziju, 2013: 57)

Melodiskā intonācijas terapija (MIT): [afāzija] pieeja afāzijas rehabilitācijai, kas dziedāšanas laikā izmanto runas melodiskos aspektus (melodiju un ritmu) (skat. Norton et al., Melodiskā intonācijas terapija: kopīgs ieskats par to, kā tas tiek darīts un kāpēc tas varētu palīdzēt, 2009)

Darba atmiņa: [neiropsiholoģija] Sistēma, kas ļauj īslaicīgi uzglabāt informāciju, lai to pārvaldītu vai ar to manipulētu (sal. Baddeleja un aizķeršanās, darba atmiņa, 1974). Skatiet arī mūsu rakstu Kas ir darba atmiņa.

Perspektīvā atmiņa: [neiropsiholoģija] spēja atcerēties veikt darbību pēc tās plānošanas (skatīt, piemēram, Rouleau et al. Perspektīvie atmiņas traucējumi multiplās sklerozes gadījumā: pārskats, 2017. gads). Skatiet arī mūsu padziļināto rakstu par Perspektīvā atmiņa multiplās sklerozes gadījumā

Meta-analīze: [statistika] statistiskās analīzes veidi, kas ļauj apkopot dažādu pētījumu rezultātus par vienu un to pašu tēmu, mēģinot mazināt atsevišķo pētījumu rezultātu mainīguma avotu ietekmi, liekot parādīties likumsakarībām (sk. arī Doron, Parot un Del Miglio, Jaunā psiholoģijas vārdnīca, 2001).

Metacognition: termins, kas apzīmē izpratni par savām zināšanām un tajā pašā laikā procesiem un stratēģijām, kas tās regulē (sk. arī Doron, Parot un Del Miglio, Jaunā psiholoģijas vārdnīca, 2001).

Metafonologia: spēja salīdzināt, segmentēt un diskriminēt mutiski izteiktos vārdus, pamatojoties uz to fonoloģisko struktūru (Bishop & Snowling, Attīstības disleksija un specifiski valodas traucējumi: vienādi vai atšķirīgi?, Psychol Bulletin 130 (6), 858-886, 2004)

modelēšana (skat Veidošana)

Atvasinātās un inflektīvās morfēmas: atvasināšanas morfēmas maina pamatnes nozīmi (piemēram, cas + in + a); inflektīvās morfēmas maina tikai vārdu inflectional kategorijas. Piemēram, dzimums vai skaitlis: cas + a (sal. Marini et al., BVL 4-12, 2015: 13)

N

Nevērība: [neiropsiholoģija] neiropsiholoģiskais sindroms, kas parasti rodas smadzeņu traumas dēļ, kas sastāv no telpiskās izpratnes deficīta. Personai, kurai ir šie simptomi, ir grūti izpētīt kontralaterālo telpu attiecībā uz smadzeņu traumu, sliktu izpratni par stimuliem, kas atrodas personiskās telpas daļā (parasti iekšpusē), peripersonālu vai ārpuspersonu (skat. Arī mūsu rakstu Nevērība: pasaules tumšā puse)

Vienpusēja telpiskā nolaidība (skat Nevērība)

Spoguļu neironi: neironu [neirozinātnes] klase, kas tiek aktivizēta gan tad, kad indivīds veic darbību, gan tad, ja tas pats indivīds novēro to pašu darbību, ko veic cits subjekts (https://it.wikipedia.org/wiki/Neuroni_specchio)

O

holophrasis: [valodniecība], izmantojot vienu vārdu paziņojumam vai pieprasījumam, kam būtu nepieciešams viss teikums. Tas ir raksturīgi ļoti agrīnai valodas attīstībai bērnam. Piem., “Cua” par “es gribu ūdeni”.

P

paraphasia: [afāzijas] vārds, kas nepareizi izveidots attiecībā uz mērķi. Paraphasia var būt fonoloģiska (piemēram, "libbium" "grāmatai") vai semantiska ("notebook" "grāmatai"). (skatīt, piemēram, Marini, Neirolingvistikas rokasgrāmata, 2018: 143)

Klašu vārdi: [valodniecība] atvērtās klases vārdi (vai vārdu saturs) ir lietvārdi, kvalificējošie īpašības vārdi, leksiskie darbības vārdi un īpašības vārdi, kas beidzas ar -mente; slēgtas klases vārdi (vai funkciju vārdi o functors) ir vietniekvārdi, nekvalificējoši īpašības vārdi, raksti, savienojumi, palīgdarbības un modālie darbības vārdi. Kamēr vārdu saturā ir izteikti semantiski jēdzieni, funktorti izsaka attiecības starp vārdiem.

Fonoloģisko komponentu analīze: ierosināta [afāzijas] pieeja Leonards, Rošons un Lords (2008) kas sastāv no pacienta iepazīstināšanas ar attēlu lapas centrā ar lūgumu mērķa vārda atkopšanai. Neatkarīgi no panākumiem pacientam tiek lūgts atgūt ritmisko vārdu, pirmo fonēmu, vēl vienu vārdu, kas sākas ar to pašu fonēmu, un zilbju skaitu. (skatīt Boscarato un Modena in Flosi, Charlemagne un Rossetto, Lrehabilitācija personai ar afāziju, 2013: 47)

Neironu plastika: [neiropsiholoģija] Iespēja, ka nervu šūnas vajadzības gadījumā var veikt citas funkcijas.Gollin, Ferrari, Peruzzi, Prāta sporta zāle, 2007: 15).

Statistiskā testa jauda: [psihometrija] nozīmē varbūtību noraidīt nulles hipotēzi, izmantojot statistisko pārbaudi, ja tā faktiski ir nepatiesa.
Piemērs: ja noteiktam testam ar noteiktu izlases lielumu statistiskā jauda ir 80%, tas nozīmē, ka ir 80% varbūtība iegūt datus, kas liek mums noraidīt nulles hipotēzi ar noteikumu, ka patiesībā ir nepatiesa (sk. arī Weltkovitz, Cohen un Ewen, Uzvedības zinātņu statistika, 2009. gads).

Sistēmas process: [valoda] Vienas fonēmas aizstāšana ar citu, kamēr zilbju secība paliek nemainīga (sk., piemēram, Santoro, Panero un Cianetti, minimālais pāris, 1, 2011).

Struktūras process: [valoda] Vārda cilpas struktūras izmaiņas, mainot elementu daudzumu un to veidojošo līdzskaņu un patskaņu secību (sk., piemēram, Santoro, Panero un Cianetti, minimālais pāris, 1, 2011)

Pašpiepildošs pareģojums: vedi Gaidīšanas efekts

Fašistu komunikatīvās efektivitātes (PACE) veicināšana : [afāzija] praktiska pieeja afāzijas ārstēšanai, kurā logopēds identificē visas iespējamās stratēģijas, lai apstiprinātu un stiprinātu pacienta komunikācijas pietiekamību (skatīt pārskatu par trompetiem Flosi, Charlemagne un Rossetto, Lrehabilitācija personai ar afāziju, 2013: 105 e Charlemagne, Prahmatiskas pieejas afāzijas terapijai. Sākot no empīriskiem modeļiem un beidzot ar PACE metodi, 2002. gads)

Svērtais rezultāts: [psihometrija] Z rezultāta (ar vidējo 0 un standartnovirzi 1) aritmētiskā pārveidošana par punktu skaitu ar vidējo 10 un standartnovirzi 3. Tāpēc, salīdzinot ar Z punktu, tas atšķiras tikai pēc izskata, bet īpašības paliek nemainīgas. Tās priekšrocība ir tāda, ka rezultāts ar negatīvu vērtību ir maz ticams, pat ja tas ir zemāks par vidējo. Tos izmanto dažādos testos, piemēram, piemēram, NEPSY-II.

Skalaritātes rādītājs: [psihometrija] Z rezultāta (ar vidējo 0 un standartnovirzi 1) aritmētiskā pārveidošana par punktu skaitu ar vidējo 10 un standartnovirzi 3. Tāpēc, salīdzinot ar Z punktu, tas atšķiras tikai pēc izskata, bet īpašības paliek nemainīgas. Tās priekšrocība ir tāda, ka rezultāts ar negatīvu vērtību ir maz ticams, pat ja tas ir zemāks par vidējo. Tos izmanto dažādos testos, piemēram, piemēram, WISC-IV.

Standarta rezultāts: [psihometrijas] vērtējums, ko izmanto vairākos testos (piemēram, BVN 5-11) ar īpašībām, kas līdzīgas IQ (sk. arī Intelektuālais koeficients).

T rezultāts (T skala): [psihometrija] Z rezultāta (ar vidējo 0 un standartnovirzi 1) aritmētiskā pārveidošana par punktu skaitu ar vidējo 50 un standartnovirzi 10. Tāpēc, salīdzinot ar Z punktu, tas atšķiras tikai pēc izskata, bet īpašības paliek nemainīgas. Tās priekšrocība ir tāda, ka tas padara iespējamību, ka rezultāts ar negatīvu vērtību nav ticams, pat ja tas ir zemāks par vidējo (sk. Arī Ercolani, Areni un Mannetti, Pētījumi psiholoģijā, 1990). Tos izmanto dažādos testos, piemēram, piemēram, Londonas tornis.

Z rezultāts (standarta rezultāts): [statistika, psihometrija] rādītājs, kas norāda, cik liela vērtība atšķiras no paredzamā vidējā, salīdzinot to ar standarta novirzi. Punktiem ir vidējā vērtība 0 un standartnovirze 1, tāpēc Z vērtējums 0 norāda vērtību, kas pilnībā atbilst cerībām, ja rezultāts ir augstāks par 0, tas norāda vērtību, kas ir augstāka par vidējo, un, ja vērtējums ir zemāks par 0, tas norāda uz zemāku vērtību nekā vidēji. To iegūst, no novērotās vērtības atņemot vidējo vērtību un visu dalot ar vidējās vērtības standartnovirzi: (novērotā vērtība - vidējais) / standarta novirze (skatīt arī Velkoviči, Koens un Īvens, Uzvedības zinātņu statistika, 2009).

Q

Quadranopsia: (skat hemianopia)

R

Izlases veida kontrolēts izmēģinājums (RCT): [pētījumu metodoloģija] tiek definēta kā “patiesi” eksperimentāla izpētes konstrukcija, jo tā ļauj pilnīgu eksperimentatora kontroli pār interesējošo mainīgo. Tas paredz, ka subjekti, kuros tiek veikts pētījums, tiek nejauši sadalīti (randomizēti) eksperimentālajā grupā vai kontroles grupā tā, lai visiem būtu vienāda varbūtība nonākt vienā vai otrā (objektīvās grupās), tādējādi samazinot varbūtību, ka grupas ir ļoti atšķirīgas viena no otras, kas varētu radīt šaubas par interesējošā mainīgā iespējamo ietekmi (sk. arī Ercolani, Areni un Mannetti, Pētījumi psiholoģijā, 1990).

Procentils rangs: [statistika, psihometrija] standartizācija, pamatojoties uz pozīciju, kuru subjekti ieņem punktu sadalījumā skalā no 1 līdz 99. Tos izmanto daudzos testos, piemēram, Itāļu akumulators ADHD (skatīt arī Ercolani, Areni un Mannetti, Pētījumi psiholoģijā, 1990).

Realitātes orientācijas terapija (ROT): [neiropsiholoģija] Terapija, kuras galvenais mērķis ir uzlabot orientāciju laika gaitā, telpā un attiecībā pret sevi. Pastāv oficiāla ROT (precīzi definēta sanāksmju sērija) un neformāla ROT, ko visu dienu īsteno nespecializēts personāls. (Gollin, Ferrari, Peruzzi, Prāta sporta zāle, 2007: 13)

Samazināta sintakses terapija (REST): [afāzija] Ārstēšana agrāmatiskiem afāziskiem pacientiem, kuri tā vietā, lai koncentrētos uz sintaktiski pareizu teikumu veidošanu, atvieglo vienkāršotu struktūru izmantošanu, piemēram, tādas, kuras parastiem subjektiem izmanto sarunvalodas (ierosinājis Springer et al., 2000; VD. Basso, Zināt un pārkvalificēt afāziju, 2009: 35)

Pārformulēšana [logopēdija]: tehnika, kas sastāv no sarunu biedra nupat iegūtā atkārtojuma, atstājot nozīmi nemainīgu, bet nodrošinot pareizu modeli, pievienojot trūkstošo vārdu vai aizstājot terminu ar pareizu vai piemērotāku (sīkāku informāciju sk. sadaļā “Intervences paņēmieni”). Logopēdijas pamati attīstības vecumā, p. 235)

Stiprinājums: [psiholoģija, biheiviorisms] stimuls, kas palielina vai samazina noteiktas uzvedības parādīšanās varbūtību. Armatūra ir sadalīta četrās galvenajās kategorijās: primārā, sekundārā (vai kondicionētā), pozitīvā un negatīvā. Primārie pastiprinājumi ir tie, kas saistīti ar izdzīvošanu (ēdiens, dzēriens, miegs, sekss ...), savukārt sekundārie pastiprinājumi ir neitrāli sākuma stimuli, kas iegūst pastiprinošu vērtību, jo tie ir saistīti ar citiem stimuliem, kuriem jau ir pastiprinoša spēks. Pozitīvie pastiprinājumi parasti ir stimuli, kurus subjekts uztver kā patīkamus, un tie palielina noteiktas uzvedības varbūtību, ar kuru viņi asociējas, savukārt negatīvie pastiprinājumi palielina uzvedības varbūtību, pārtraucot nepatīkamu stimulu tās ieviešanas rezultātā (sk. Arī Doron, Parot un Del Miglio, Jaunā psiholoģijas vārdnīca, 2001).

Izziņas rezerve: [neiropsiholoģija, novecošanās] kognitīvo stratēģiju kopums, kas variē no cilvēka uz cilvēku un tiek ieviests, lai pretstatītu vai kompensētu notiekošos patoloģiskos procesus. Tās ir atkarīgas no neironu tīklu individuālajām īpašībām, kuras savukārt ietekmē dzīves pieredze, piemēram, izglītība, nodarbošanās un brīvā laika pavadīšanas iespējas (sk. Arī Passafiume un Di Giacomo, Alcheimera demence, 2006).

S

Nešķiroti fonētiskie segmenti (SFI): [valoda] (vai zilbju, vai protomorfēmiski pildītāji) paziņojumā ieņem fiksētu pozīciju un, iespējams, pilda funkcionālo komponentu “pozīciju marķieru” lomu (Bottari et al., Strukturālie secinājumi itāļu brīvās morfoloģijas apgūšanā, 1993, citēts: Ripamonti et al., Lepi: izteiksmīga agrā bērnības valoda, 2017)

Semantisko pazīmju analīze: [afāzijas] pieeja, kas paredz, ka konceptuālās informācijas atgūšana notiek, izmantojot piekļuvi semantiskajiem tīkliem, saskaņā ar hipotēzi, ka mērķa semantisko raksturlielumu aktivizēšanai vajadzētu aktivizēt pašu mērķi virs tā sliekšņa līmeņa, sekmē vārda atkopšanu ar vispārinājumu uz citiem mērķiem, kuriem ir vienādas semantiskās iezīmes (sk. Boscarato un Modena in Flosi, Charlemagne un Rossetto, Lrehabilitācija personai ar afāziju, 2013: 44).

Testa jutība: [statistika]: testa spēja identificēt subjektus ar noteiktu pazīmi (patiesi pozitīvi), piemēram, disleksijas klātbūtne. Citiem vārdiem sakot, tas ir to subjektu īpatsvars, kuriem pārbaudes rezultāts ir pozitīvs, salīdzinot ar visiem subjektiem, kuriem tas faktiski piemīt; vēlreiz ņemot disleksijas piemēru, jutīgums ir to indivīdu īpatsvars, kuri noteiktā pārbaudē ir disleksiski, salīdzinot ar faktiski disleksiju kopskaitu.
Ja mēs saucam S jutīgumu, A par testā pareizi identificēto disleksiju skaitu (patiesie pozitīvie rezultāti) un B par disleksiju skaitu, kuru tests nav atklājis (viltus negatīvi), tad jutīgumu var izteikt kā S = A / (A + B). .

Veidošana: [psiholoģija, biheiviorisms] Eksperimentatora instalēta pieprasītā operatīvā atbilde. Tas sastāv no sistemātiskas subjekta izturēšanās pastiprināšanas, kas pakāpeniski tuvojas iegūstamajai reakcijai (piemēram, pakāpeniski piespiežot dzīvnieku nospiest sviru) (sk. Arī Doron, Parot un Del Miglio, Jaunā psiholoģijas vārdnīca, 2001).

Uzmanības maiņa: [neiropsiholoģija] Uzmanības fokusa maiņa no viena objekta vai notikuma uz otru, abi atrodas subjekta apkārtējā vidē (Marzoči, Molīna, Poli, uzmanība un metakognitūra, 2002: 12).

Cerebellar kognitīvi ietekmējošais sindroms: [neiropsiholoģija] kognitīvo un emocionālo deficītu konstelācija, kas rodas smadzenīšu bojājuma dēļ. Trūkumu var būt daudz un tie attiecas uz vairākām jomām, piemēram, darba atmiņu, valodu, izpildfunkcijām, netiešu un procesuālu mācīšanos, vizuālo-telpisko apstrādi, uzmanības kontroli, emocionālo un uzvedības regulēšanu (Schmahmann, Smadzenīte un izziņa, 2018).

Atvienošanās sindroms: [neiropsiholoģijas] kognitīvās izmaiņas, kas saistītas ar balto vielu saišķu bojājumiem, kas savieno dažādas smadzeņu zonas (sk. arī Doron, Parot un Del Miglio, Jaunā psiholoģijas vārdnīca, 2001).

Balinta Holmsa sindroms: [neiropsiholoģijas] neiropsiholoģiskais sindroms, kam raksturīga vienlaicīga diagnostika (deficīts globālā attēla identificēšanā, ja tas sastāv no vairākiem objektiem), okulomotorā apraksija (deficīts, ar nolūku virzot skatienu uz punktu) un optiskā ataksija (deficīts sasniegumu kustībās ar ekstremitāte). Šis sindroms parasti ir saistīts ar divpusējiem parieto-pakauša bojājumiem (skatīt arī Ladàvas un Berti, Neiropsiholoģijas rokasgrāmata, 2014).

Uzrauga uzmanības sistēma: [izpildfunkcijas] Normens un Šalice ir teorējuši modeli ar divām funkcionālām sistēmām. Pirmajā gadījumā tā ir regulāra kontroles sistēma, kurā tiek attēloti dažādi pārāk iemācīti uzvedības modeļi, kuri tiek izvēlēti, reaģējot uz vides stimuliem, balstoties uz automātisko aktivizēšanās līmeni; otrajā gadījumā, ja ar automātisku atlasi nepietiek, lai aktivizētu noteiktu uzvedību, vai šāda aktivizēšana nav funkcionāla konkrētajā situācijā, Uzmanības uzraudzības sistēma kas pārveido dažādu uzvedības modeļu aktivizēšanos, lai, ņemot vērā apstākļus, izvēlētos piemērotāko (sk. arī Mazzucchi, neiropsiholoģiskā rehabilitācija, 2012).

Somatoagnosija: [neiropsiholoģija] izpratnes zudums par sava ķermeņa uzbūvi (sk. arī Doron, Parot un Del Miglio, Jaunā psiholoģijas vārdnīca, 2001)

Skaņas: [valoda] Sistēmas process: nedzirdīgas skaņas aizstāšana ar atbilstošu skaņu. Piemērs: "bane" par "maizi" (sal. mūsu raksts par fonētiku un fonoloģiju).

Testa specifika [statistika]: testa spēja identificēt subjektus, kuriem nav noteiktu īpašību (patiesi negatīvi), piemēram, demences neesamības. Citiem vārdiem sakot, tas ir to subjektu īpatsvars, kuriem tests ir negatīvs attiecībā pret raksturlielumu, salīdzinot ar kopējo subjektu skaitu, kuriem tā patiesībā nav; ņemot atkal demences piemēru, specifiskums ir veselīgu (bez demences) subjektu īpatsvars noteiktā testā, salīdzinot ar faktiski veselu cilvēku kopskaitu.
Ja mēs saucam par S specifiskumu, A - ar testa palīdzību pareizi identificēto veselo veselo skaitu (patiesie negatīvie) un B - ar parasto, kas testā netika atklāts (parasto pozitīvo rezultātu), tad specifiskumu var izteikt kā S = A / (A + B). .

stereo: [psiholoģija] Relatīvi pastāvīga vienas vai vairāku sērijas izturēšanās atkārtošanās. Tie var būt dažāda veida: motora, rakstiskā vai runātā saziņā, spēlēs, zīmēšanā utt. (skatīt arī Galimberti, Jaunā psiholoģijas vārdnīca, 2018).

Apstāšanās: nepārtrauktas fonēmas [valodas] aizstāšana ar nepārtrauktu fonēmu (piemēram: dal per giallo) (sk. mūsu raksts par fonētiku un fonoloģiju).

subitizing: [neiropsiholoģijas] spēja ātri un precīzi atšķirt nelielu skaitu elementu (Kaufman et al., Vizuālā numura diskriminācija, 1949).

Sulcus glottidis: [balss] ievainojums, ko izraisa balss saites gļotādas iebrukšana, kas rada maisiņu, kas iespiežas Reinkena telpā. Tiek uzskatīts, ka tas ir saistīts ar epidermoīdās cistas spontānu atvēršanu agrīnajos dzīves gados (sal. Albera un Rossi, otolaringoloģija, 2018: 251).

T

Multimediju mācīšanās jeb CTML kognitīvā teorija: [mācīšanās] teorija, kas paredz divu mācību kanālu esamību - vienu vizuālo un vienu dzirdes, no kuriem katram ir ierobežota ietilpība (3 vai 4 elementi vienlaikus). Var apstrādāt vairāk dažādas informācijas, tāpēc to var uzzināt, ja tā tiek sadalīta abos kanālos (vizuālajā un dzirdes), nevis vienā kanālā (piemēram, rakstīts teksts un attēli); to sauc režīma efekts.
Ja, no otras puses, mēs sniedzam vienu un to pašu informāciju liekā veidā vairākos kanālos (vizuālā un dzirdes), nevis tikai vienā (piemēram, dzirdes), šī teorija paredz veiktspējas pasliktināšanos, kas saistīta ar darba atmiņas pārslodzi; to sauc par atlaišanas efektu (sk. arī Maijers un Fiorella, svešas apstrādes samazināšanas principi multimediju mācībā: saskaņotības, signalizācijas, redundances, telpiskās sasaistības un īslaicīgas tuvināšanās principi, 2014)

Token Economy (marķiera pastiprināšanas sistēma): [psiholoģija, biheiviorisms] psiholoģiskā metode, kas sastāv no "līguma" sastādīšanas starp subjektu un viņa vecāku vai pedagogu, ar kura palīdzību tiek izstrādāti noteikumi; tāpēc par katru pareizu rīcību, ko pieprasa šie noteikumi, tiek dots simbolisks objekts (vai marķieris), savukārt jebkurš marķieris tiks noņemts vai netiks piešķirts, ja tas tiks pārkāpts. Sasniedzot iepriekš noteiktu žetonu daudzumu, tie tiks pārveidoti par iepriekš saskaņotu bonusu (sk. Arī Vio un Spagnoletti, neuzmanīgi un hiperaktīvi bērni: vecāku apmācība, 2013. gads).

V

derīgums: [psihometrijas] pakāpe, kādā noteikts instruments (tests) faktiski mēra interesējošo mainīgo. To galvenokārt veido satura derīgums, kritērija derīgums un konstrukta derīgums (sk. Arī Uzvedības zinātnes statistika, Welkowitz, Cohen and Ewen, 2009).

Negatīva paredzamā vērtība: testa [statistiskā] aizmugures varbūtība, lai novērtētu subjektu proporciju, kuri pareizi identificēti kā nav kam piemīt raksturlielums (patiesas negatīvas) attiecībā pret to cilvēku kopsummu, kas ir negatīvi pret to pašu raksturlielumu (patiesie negatīvi + viltus negatīvi). Piemēram, ja mēs piedalītos testā, lai identificētu afāziskus subjektus, negatīvā paredzamā vērtība būtu attiecība starp veseliem subjektiem, kuri testā ir pareizi identificēti, attiecībā pret veselo kopskaitu plus afāzijas, kas testā ir negatīvas (patiesi veseli + afāziski) nepareizi klasificēts kā veselīgs).
Ja mēs VPN saucam par negatīvo paredzamo vērtību, A pareizi identificētu veselo subjektu kopskaitā un B afāzisko subjektu kopsummu, kas nepareizi klasificēti kā afāziskie, tad negatīvo paredzamo vērtību mēs varam izteikt šādi: VPN = A / (A + B).

Pozitīva paredzamā vērtība: [statistika] testa aizmugures varbūtība, lai novērtētu to subjektu proporciju, kuriem pareizi noteikts raksturlielums (patiesi pozitīvi), salīdzinot ar to cilvēku kopskaitu, kuri ir pozitīvi attiecībā uz to pašu raksturlielumu (patiesi pozitīvi + nepatiesi pozitīvi). Piemēram, ja mēs piedalītos testā, lai identificētu afāziskus subjektus, pozitīvā paredzamā vērtība būtu attiecība starp afāzēm, kuras testā ir pareizi identificētas, salīdzinot ar afizisko un ne afāzisko kopsummu, kas ir pozitīvas testam (patiesas afāzijas un diagnosticētas veselīgas kļūdaini kā afāziski).
Ja mēs VPP saucam par pozitīvo paredzamo vērtību, A pareizi identificētu afāzisko subjektu kopskaitu un B veselo subjektu kopsummu, kas nepareizi diagnosticēts kā afāzisks, tad pozitīvo paredzamo vērtību mēs varam izteikt šādi: VPP = A / (A + B).

Pazudušās norādes (ieteikumu samazināšanas metode): [neiropsiholoģijas] iegaumēšanas tehnika ir vērsta uz to, lai pēc atsaukšanas mācību posma pakāpeniski samazinātu ierosinājumus attiecībā uz atsaucamo informāciju (sk. arī Glisky, Schacter and Tulving, ar datoru saistītas leksikas apguve un saglabāšana pacientiem ar traucējumiem ar atmiņu: pazušanas norāžu metode, 1986).

pretruna: [statistikas] parametra punktu skaita mainības mērs ap vidējo vērtību; mēra, cik lielā mērā šīs vērtības kvadrātiski atšķiras no vidējā aritmētiskā (sk. arī Vio un Spagnoletti, neuzmanīgi un hiperaktīvi bērni: vecāku apmācība, 2013. gads).

vergeture: balss saites brīvas malas [balss] nomākums ar gļotādas saķeri ar balss saišu (sk. Albera un Rossi, otolaringoloģija, 2018: 251)

Sāciet rakstīt un nospiediet Enter, lai meklētu

%d Emuāru autori noklikšķināja uz Patīk, lai iegūtu šo: